uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms: ģenētika un iedzimtība

uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms: šajā ceļvedī skaidrota ģenētikas nozīme un DNS testa ierobežojumi.

ADHD var palaist ģimenēs, bet tas nav iedzimta, izmantojot vienkāršu, prognozējamu maršrutu. Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi ģenētika bažas iedzimtas atšķirības, kas var ietekmēt uzņēmību pret stāvokli, nevis DNS slēdzis, kas nolemj, kam tas ir. ADHD ir definēts, izmantojot pastāvīgu modeļiem uzmanību un darbību, kas tiek novērtēti kontekstā. Gēni var veicināt šos modeļus, bet attīstība, veselība, apkārtni un prasības, kas likts uz personu ietekmē arī to, kā grūtības parādās.

Kas iedzimta nozīmē ADHD

Iedzimta ietekme ir viens cauri bioloģiskām ģimenēm DNS. Tas atšķiras no sakot diagnoze pati pārvietojas neskarts no vecākiem uz bērnu. Persona manto daudzus variantus no katra vecāka, un šie varianti tiek sajaukti katru bērnu. Tādēļ radinieki var dalīties ar kādu noslieci, vienlaikus ņemot dažādas iezīmes, grūtības pakāpes vai bez ADHD diagnozes.

Heritability ir arī populācijas jēdziens. Tajā aprakstīts, kā ģenētiskās atšķirības palīdz izskaidrot atšķirības starp cilvēkiem konkrētā populācijā un vidē. Tas nav pateikt indivīdam, kāda daļa no viņu ADHD ir ģenētisks, kā arī tas padara iznākumu neizbēgamu.

ADHD parasti ir poligēnisks

Kopējais ģenētiskais ieguldījums ADHD ir poligēnisks: daudzas iedzimtas atšķirības katra var pievienot nelielu summu uzņēmībai. Šīs atšķirības var lielā mērā attiekties uz smadzeņu attīstību un uzmanības, motivācijas vai impulsu kontroles regulēšanu, bet neviens viens kopīgs marķieris nevar uztvert klīnisko stāvokli. Dažādas kombinācijas var novest pie līdzīgiem uzvedības modeļiem, un līdzīgām kombinācijām nav jānoved pie viena un tā paša rezultāta.

Poligēnie aprēķini ir veidoti no iedzīvotāju asociācijām. To interpretācija ir atkarīga no tā, kā ADHD tika definēts, kurš bija pārstāvēts avota datos un vai novērtējums tika apstiprināts cilvēkiem ar līdzīgu fonu. Tāpēc rezultāts ir statistikas kopsavilkums, nevis diagnostikas rezultāts.

Kāda ir ģimenes vēsture

Detalizētāka ģimenes vēsture var būt informatīvāka nekā neskaidrs apgalvojums, ka ADHD “darbojas ģimenē”. Noderīgais konteksts ietver to, kuri radinieki tika klīniski novērtēti, vecumu, kad radās grūtības, un to, vai bija arī mācīšanās, miega, garastāvokļa vai citas veselības problēmas. Ģimenes locekļi var aprakstīt vienu un to pašu uzvedību atšķirīgi, tāpēc nedokumentēta atmiņa nav līdzvērtīga diagnozei.

Ģimenes dalās vairāk nekā DNS. Ģimenes dalās rutīnā, stresa izraisītājos, izglītības cerībās un piekļuvē novērtējumam. Ģimenes modelis var atbalstīt iedzimtas uzņēmības iespējamību, bet tas pats par sevi nevar atdalīt ģenētisko ietekmi no kopīgiem apstākļiem.

Attīstības un neģenētiskā konteksta jautājums

ADHD simptomus vērtē atkarībā no vecuma, iestatījumu un funkcionālo ietekmi. Miega traucējumi, maņu orgānu prasības, mācīšanās grūtības, emocionālās ciešanas un citi medicīniskie vai attīstības apstākļi var līdzināties, paplašināt vai sarežģīt uzmanības problēmas. Šie faktori nesniedz vienu alternatīvu izskaidrojumu katrai personai; tie parāda, kāpēc simptomu kontekstam ir nozīme.

Gēni un vide nav konkurējoši skaidrojumi. Ģenētiskās tendences var ietekmēt to, kā kāds reaģē uz iestatījumu, bet atbalstoši vai grūti iestatījumi var mainīt to, kā iezīmes ietekmē ikdienas dzīvi. Ne izaicinoša vide, ne ģenētiska nosliece nebūtu jāuzskata par vainu vai noteiktību.

Kāpēc diagnozei nepieciešams plašāks novērtējums

Nav patērētāju ģenētisko rezultātu, kas nosaka ADHD. Klīniskā izvērtēšana izskata attīstību laika gaitā, uzvedību vairāk nekā vienā iestatījumā, funkcionālo ietekmi un iespējamās pārklāšanās paskaidrojumus. Informācija no personas, ģimenes un attiecīgie izglītības vai veselības aprūpes ieraksti var veicināt dažādas daļas, ka attēlu.

Šī atšķirība ir svarīga arī tad, ja kādam jau ir diagnoze. Ģenētiskā informācija nemēra pašreizējo simptomu smagumu, izskaidro visas grūtības vai izvēlas individuālu pārvaldības plānu. Šie jautājumi ir atkarīgi no klīniskā un personīgā konteksta, nevis tikai DNS.

Kāds patērētāju DNS rezultāts var parādīt

Patērētāju ziņojumā var būt iekļautas izvēlētas mantotas asociācijas vai no tām iegūtas plašākas aplēses. Aptvērums un pierādījumi dažādiem produktiem atšķiras, un nepaziņots variants nav pierādījums tam, ka ģenētiskā ietekme nepastāv. Un otrādi, ziņotā asociācija nevar apstiprināt, ka simptomi atbilst klīniskajiem kritērijiem.

Patērētāju DNS tests nav medicīniska diagnoze, un tas neaizstāj klīnisko izvērtēšanu.informācijas DNS veselības ieskatuskā arītesta ierobežojumi mājāsizskaidrot, kāpēc iedzīvotāju apvienības un klīniskie secinājumi nav savstarpēji aizstājami.

ADHD ģenētiskās informācijas lasīšana uzmanīgi

Pirms izmantot rezultātu, jautājiet, kas tika mērīts, kuras populācijas to informēja un vai ziņojumā ir aprakstīta relatīvā uzņēmība vai absolūta varbūtība. Saglabājiet rezultātu atsevišķi no mūsdienu simptomiem un ģimenes novērojumiem. Ja uzmanība vai darbības modeļi ietekmē ikdienas dzīvi, šīs bažas ir pelnījušas novērtējumu par saviem nopelniem neatkarīgi no DNS ziņojumā teiktā.

Svarīgi ir arī pētījumu definīcijas. Datu kopums, kas balstīts uz klīniskajām diagnozēm, var neradīt tādas pašas asociācijas kā viens, pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, un bērnības konstatējumi var nenodot tieši pieaugušajiem. Pārstāvība starp ancestriem un dzimumiem var ietekmēt to, cik labi tiek veikts aprēķins. Šie ierobežojumi atrodas blakus rezultātam, nevis paslēpti aiz vienas riska etiķetes.

Izpētīt plašākus informatīvus ieskatus

Eligens Ancestry + Healthsniedz informatīvu ģenētisko ieskatu saistībā ar 180 + nosacījumiem. Šajā plašajā paziņojumā nav noteikts, ka ADHD ir daļa no pašreizējā ziņojuma; pirms iegādes jāpārbauda faktu atspoguļojums. Jebkuru rezultātu vislabāk izmanto izglītībai un labākiem jautājumiem, nevis kā ADHD apstiprinājumu vai izslēgšanu.